Kas notiek ar tavu ķermeni, ja tu turi sevī negatīvās emocijas?

 

Turot negatīvās emocijas sevī, mēs radam lielu risku mūsu prātam un ķermenim. Un kā piemēru varam ņemt dižo filozofu Nīči. Viņa pastāvīgais nihilisms noveda viņu pie pilnīgas garīgās sabrukšanas, viņš bija hroniski “izdedzis”.




Kā negatīvo emociju turēšana sevī ietekmē jūsu ķermeni?  

Negatīvās emocijas, piemēram, dusmas, greizsirdība, aizvainojums un trauksmes sajūtas ne tikai kaitē mūsu garīgajai veselībai, bet gan arī fiziskajai veselībai. Mēs bieži vien savas emocijas paturam sevī, jo, kad notiek kaut kas ne tā, tad mums nav viegli piedot ne sev, ne citiem. Tas varētu šķist normāli, bet īstenībā tas var mūs nogalināt.

Rakstā ar nosaukumu “Agrīnās bērnības stress var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz jūsu veselību”, Jozefs Merkola (Dr. Joseph Mercola) norāda, ka cilvēkiem, kuri bērnībā saskārušies ar fizisko vardarbību vai  dzīvojuši bērnu namā, imūnās funkcijas ir traucētas. Lai arī, kļūstot pieaugušam, viņu stresa stāvoklis likās  normāls, ka bērnībā pieredzētais neatspoguļojas viņā, ķermenis rādīja pavisam ko citu.

Viņš saka, ka: “Fizioloģiski viņi joprojām reaģēja uz stresu.” To bieži sauc par stresa vadību, un šī vadība var kļūt par nāves cēloni. Viņš skaidro arī to, ka trauma bērnus ietekmē vairāk nekā pieaugušos un, ka bērniem tā var būt arī ilgstoša.
Tad, kad mēs sevī turam negatīvās emocijas, mūsu ķermenis pret to izturas kā hronisku stresu un var izraisīt gan fiziskās, gan garīgās veselības problēmas.

 

Hroniskā stresa sekas

Hroniskais stress, ko sauc arī par hronisko aizvainojumu, burtiski var nogalināt cilvēku.
Te būs visbiežākās hroniskā stresa sekas:




1. Ilgstošas sāpes, īslaicīgas sāpes, spriedze muskuļos

2. Trauksmes sajūta

3. Depresija

4. Sāpes krūtīs un paaugstināta sirdsdarbība

5. Bezmiegs

6. Biežas infekcijas

7. Galvassāpes

8. Pazemināts libido

9. Enerģijas trūkums

10. Gremošanas traucējumi

 

Hroniskais aizvainojums var izraisīt sliktu neironu veidošanos smadzenēs un cilvēks var kļūt emocionāls un aizmāršīgs.

 

Iemācīšanās piedot var palīdzēt sāpēm pāriet un virzīties tālāk un padarot sevi mierīgu. Piedošanas process galvenokārt ietver četrus soļus:

1. Atcerieties incidentu un pieņemiet to, ka tas ir noticis. Pieņemiet savas izjūtas kā arī tās reakciju.

2. Pacenties saskatīt mācību no šī atgadījuma. Atsauc atmiņā sekas, kuras tad piedzīvoji un apstiprini to kā mācību.

3. Izdari apzinātu lēmumu piedot, vai nu pats sev vai arī cilvēkiem, kuri tajā ir iesaistīti. Pamēģini atcerēties, ka beigu beigās tāpat visi iet bojā. Tas var jums palīdzēt aizmirst dažas negatīvās emocijas, kurām ļāvāt sevī noenkuroties.

4. Pēdējā solī pie sevis sakiet: “Es tev piedodu”. Vai nu sev vai iesaistītajiem cilvēkiem. Ja tev tas liks justies labāk, paskaidro sīki un skaidri, kāpēc jūs piedodat. Tas jums palīdzēs nolikt pirmajā vietā savu garīgo labklājību.




Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

%d bloggers like this: