Čiekurveida dziedzeris jeb Trešā acs.

Visiem cilvēkiem ir tā saucamā vestigālā (neizmantotā) acs, kura atrodas mūsu smadzenēs. Šī acs struktūra ir līdzīga mūsu ārējām acīm, ar tīklenes audiem un ir jūtīga pret gaismu.

Šī acs, zināma kā smadzeņu epifīze jeb (latīņu tulkojumā “Corpus pineale”) čiekurveida dziedzeris ir ļoti apspriesta medicīnā un filozofijā. Šajā rakstā būs daži paskaidrojumi, kādu lomu šī smadzeņu epifīze spēlē mūsu smadzenēs, – no tās funkcijas kā “trešā acs”, kura redz to, ko neredzam ar mūsu ārējām acīm, melatonīna ražošanā un vēl.

  1. Grieķu Galēns teicis, ka tas ir tikai dziedzerisČiekurveida ķermenis. Trešā acs

Otrā gadsimta izcilais ārsts, grieķu Galēns no Pergamuma bija pirmais, kurš aprakstīja čiekurveida dziedzeri. Viņš teicis, ka šim dziedzerim, tāpat kā citiem dziedzeriem, ir funkcija apgādāt asinsvadus.

Viņš noraidīja tā laika izplatīto pieņēmumu, kuru viņš aprakstīja: ka čiekurveida dziedzeris regulē psihiskās pneimācijas (materiāls, kas tiek uzskatīts par sajūtu mašīnu) pāreju, kura regulē ēdienu kustību pa barības vadu uz kuņģi.

Galēna skatījums lielā mērā palika neapstrīdams daudzus gadsimtus.

 

  1. Renē Dekarts teicis, ka tas ir dvēseles sēdeklis, domaČiekurveida ķermenis. Trešā acs

Čiekurveida dziedzeris bija nozīmīga loma 17. gs slavenajam franču filozofam Renē Dekartam.
Dekarts to redzēja kā oriģinālu. Viņš uzskata, ka tā ir vienīgā smadzeņu daļa, kura ir tik unikāla, ka tai nav dublikāta.
Tā ir vieta, kur visa informācija tiek centralizēta – vieta, kurā mūsu apziņa var apstrādāt informāciju vienā atrašanās vietā un no kuras mūsu apziņa var nosūtīt ziņas un signālus uz ķermeni un pārējām smadzeņu daļām.

Dekarta izpratne par čiekurveida dziedzera precīzo novietojumu smadzenēs bija nepareiza, bet apraksts par tā vienreizējo raksturu gan bija pareizs.

Šis skatījums tiek atspoguļots vairākās garīgajās mācībās.

Dažās austrumu filozofijās čiekurveida dziedzeris sakrīt ar vainaga čakras atrašanās vietu,

kas ir galvenais punkts augstā līmeņa apziņai un apgaismībai, vai arī izpratne par kaut ko augstāku.

 

 

  1. Trešā acsČiekurveida ķermenis. Trešā acs

Daudzi  čiekurveida dziedzeri  saistījuši kā trešo aci daudzās zināmajās reliģijās un garīgajās praksēs jau tūkstošiem gadu.
Autobiogrāfiskajā grāmatā, kuru sarakstījis Tibetas lama Lobsangs Rampa, ar nosaukumu “Trešā acs”, Rampa aprakstījis, ka Tibetas ezotērikas praktiķi izurbuši viņam pierē caurumu, lai atvērtu trešo aci.

Izdevēji grāmatas priekšvārdā rakstījuši, ka šo stāstu iesniedza gandrīz divdesmit ekspertiem, un, ka viņu viedokļi bija tik ļoti pretrunīgi, ka nebija neviena pozitīva rezultāta. Daži apšaubīja vienas daļas precizitāti, daži otras. Kā viens eksperts par ko šaubījās, tā otrs tam piekrita.

Bet beigās izdevēji turpināja stāstīt, ka Lobsangs Rampa ir iesniedzis dokumentārus pierādījumus tam, ka viņam ir Čungkingas universitātes medicīnas grāds, un šajos dokumentos viņš ir aprakstīts kā Lasas Potāla klostera lama.
Daudzās izdevēja un Rampa intervijās ir pierādījies, ka viņam piemīt neparastas spējas.

Lobsangs Rampa apraksta, ka urbums tika veikts virs deguna tilta, kura tiek uzskatīta par pāreju uz trešo aci vai čiekurveida dziedzeri.
Pēc  tā viņam piemita īpašas spējas, kuras nekad nebija bijušas.

 

  1. Melatonīna ražošanas centrs

1950. gados zinātnieki atklāja, ka čiekurveida dziedzeris, kas tiek uzskatīts par vestigālu (deģenerējoša, rudimentāra vai atrofēta ķermeņa vai orgāna daļa, kura evolūcijas gaitā kļuvusi funkcionāla), kam ir uztverama funkcija. Tā jūt gaismu un ražo melatonīnu.

Melatonīns ir hormons, kas pieder pie triptamīniem. To mēdz dēvēt arī par “miega hormonu”. Cilvēka ķermenī melatonīnu izstrādā epifīze. Ziemeļu tautību cilvēkiem ziemas periodā, kad trūkst gaismas, melatonīns izstrādājas visu diennakti. Gaišā vidē čiekurveida dziedzeris ražo melatonīnu, bet tumšajā vidē aptur tā ražošanu.
Vēl melatonīns ietekmē reproduktīvo funkciju un imūnsistēmu, kā arī ir antioksidants, kas nozīmē, ka tā var būt efektīva cīņā pret vēzi un samazina novecošanās ietekmi.

 

Tātad, meklējot informāciju, kopsavilkumā čiekurveida dziedzeris apstrādā ļoti daudz ārējās informācijas un kontrolē svarīgus ritmus mūsu ķermenī.
Taču, tāpat kā par mūsu ķermeņa un smadzeņu daļām trūkst izsmelošas informācijas, tāpat par šo čiekurveida dziedzeri tās trūkst. Domājams, ka ejot gadiem un jaunajām tehnoloģijām, tiks atrastas visas atbildes.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

%d bloggers like this: